Nesolidāra solidaritāte

Šī gada 1.ceturksnī Latvijas komercbankas, saskaņā ar Solidaritātes iemaksu likumu valsts budžetā ir iemaksājušas virs 30 miljoniem eiro. Visvairāk samaksājusi Swedbank, kura, iebilstot pret šo normu, vērsusies Satversmes tiesā.

AUTORS: KATRĪNA IĻJINSKA

Latvijas banku gada pārskati liecina, ka bankas centušās palielināt savus kredītportfeļus vēl pērn, kad valdība visu gadu sprieda par Solidaritātes iemaksu likumu un gada nogalē to arī pieņēma. Tā, pērn pusei no 14 Latvijas komercbankām (ieskaitot filiāles) pusei kredītportfeļa pieaugums bija mērāms virs 20%. Dažām bankām šie rādītāji bija iespaidīgi: Reģionālā investīciju banka palielināja savu kredītportfeli par 57%, Bigbank par 33,4%, Industra bank - par 28%. “Mēs šo iemaksu nemaksājam, jo mums ir liels pieaugums, bet arī kredītportfeļa bāze nav tik liela. Protams, ja bankai ir miljardu eiro liels kredītportfelis, tik lielu pieaugumu sasniegt nav iespējams,” norāda Industra bank īpašnieks Jurijs Adamovičs.

Lai arī skandināvu bankām tādi pieaugumi nav un dažām kredītportfeļi ir saglabājušies teju nemainīgi, Swedbank tomēr pērn bija izdevies audzēt kredītportfeli par 9%, kas, ņemot vērā summu naudas izteiksmē, ir ievērības cienīgs rezultāts. Swedbank kredītportfelis pērn sasniedza 4,6 miljardus eiro.

Sākot ar šo gadu, bankām solidaritātes iemaksas jāveic katru ceturksni. Iemaksu apjoma formula ir tik sarežģīta, ka reti kurš bankas vadītājs to spēj paskaidrot, faktiski katra banka to pati aprēķina, pati sev piemēro un deklarē Valsts ieņēmumu dienestā. Bankas var iegūt atlaidi, ja kreditēšanas pieaugums pārsniedz IKP pieaugumu. Tomēr interesanti, ka kreditēšana ir reāla, bet pieauguma tempus rēķina nevis pēc faktiskā IKP pieauguma, bet pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozes faktiskajās cenās, kāda iestrādāta 2025.gada budžetā tad, kad to pieņēma 2024.gada nogalē. Šī prognoze faktiskajās cenās ir 5,9%.

Visu 2024.gadu politiķi pieturējās pie prognozes par IKP pieaugumu, taču, apkopojot informāciju, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sarēķināja, ka IKP pērn ir samazinājies, nevis pieaudzis. Jau šī gada sākumā, piemēram, Finanšu nozares asociācijas (FNA) vadītājs Uldis Cērps brīdināja, ka FM prognoze ir pārāk optimistiska. Tagad, beidzoties 1.ceturksnim, redzam, ka 1.ceturksnī IKP pieaugums faktiskajās cenās bijis 4,5%, tomēr, aprēķinot banku solidaritātes iemaksas, par pamatu, kuru vēlāk reizina ar dažādiem koeficientiem, ir jāizmanto 5,9% prognozētais pieaugums.

Tādējādi izveidojusies absurda situācija, kurā bankām, aprēķinot solidaritātes iemaksas,  tās rēķina, nevis pēc faktiskajiem datiem katra ceturkšņa beigās, bet gan, saskaņā ar FM iepriekšējā gadā paaugstināto prognozi visam gadam. “Šādas sistēma nozīmē, ka bankas maksās šo iemaksu arī tad, ja faktiskais IKP būs negatīvs,” norāda SEB Bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja Lita Juberte-Krūmiņa. SEB banka par šī gada 1.ceturksni solidaritātes iemaksās samaksāja 9,5 miljonus eiro, bet par 2.ceturksni paredz maksājumu 8,1 miljonu eiro apmērā.

Solidaritātes iemaksu likums nosaka, ka bankas, izpildot noteiktus pieauguma kritērijus, var iegūt un piemērot šī “nodokļa” atlaides. Lai iegūtu atlaidi 100% apmērā, IKP pieauguma prognoze ir jāreizina ar koeficientu 2,5, bet vismazākā atlaide 25% apmērā ir iegūstama, to reizinot ar koeficientu 1,75. Attiecīgi, lai banka varētu iegūt 100% atlaidi, tai bija jākāpina kredītportfeļa apjoms par 14,75%, bet, lai iegūtu 25% nodokļa atlaidi, kredītportfelim bija jāaug vismaz par 10,33%. Ja FM būtu iestrādājusi reālistiskāku prognozi, teiksim, 4,5%, augstākminētie skaitļi atlaides iegūšanai būtu 11,25% (100% atlaidei) un 7,8% (25%) atlaidei. Taču šobrīd pat 10% kredītportfeļa pieaugums tiek pielīdzināts nullei. Swedbank ir vērsusies tiesā tieši par atlaides piemērošanas metodiku. Swedbank uzskata, ka apstrīdētā norma vienādi attiecas uz kredītiestādēm, kuras atrodas atšķirīgā situācijā – proti, uz vienām, kas Latvijas rezidentiem izsniegušas aizdevumus lielā apjomā, un uz citām, kas to darījušas ievērojami mazāk. Likumdevējs esot noteicis neizpildāmu kritēriju solidaritātes iemaksas atlaides saņemšanai. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.

Mazāk par citām skandināvu bankām, iemaksājusi Luminor banka, atzīstot solidaritātes nodokļa izdevumus 800 tūkstošu eiro apmērā. Luminor bankas vadītāja vietniece Latvijā Gita Juršāne norāda, ka bankas kredītportfelis Latvijā ir stabils - 2024. gada beigās aizdevumi klientiem sasniedza 2,8 miljardus eiro, kas bija līdzvērtīgs apjoms kā 2023.gada beigās. “Līdz ar pakāpenisko Euribor likmes kritumu pieauga iedzīvotāju interese par sava mājokļa iegādi vai būvniecību, attiecīgi pieauga mājokļu kreditēšana un palielinājās gan darījumu skaits, gan darījumu summa. Gada pēdējā ceturksnī Luminor no jauna izsniegto mājokļu kredītu apmērs Latvijā divkāršojās, salīdzinot ar gadu iepriekš. Vienlaikus visos segmentos notika aktīva kredītu atmaksa, kā rezultātā kopējais kredīprortfelis saglabājās nemainīgs,” norādā Juršāne.

Tikmēr Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka jebkādas iepriekš neprognozējamas nodokļu izmaiņas paaugstina riskus investoriem, tāpēc šādu normu ieviešana samazina Latvijas iespējas piesaistīt Investīcijas nākotnē. "Centieni ar nodokļu palīdzību “vadīt” atsevišķu uzņēmumu vai nozaru darbību vienmēr rada neprognozējamas sekas. Tāpēc labi pārvaldītas valstis ar ilgu tirgus ekonomikas pieredzi parasti atturas no šādiem pasākumiem, nosakot vienādas nodokļu likmes visām nozarēm. Mēģinājumi uzņēmumu vietā izdomāt, cik tiem ir jāpalielina vai jāsamazina darbība, ir pārmērīga valsts iejaukšanās ekonomikā, to dēvē arī par ekonomikas mikromenedžmentu. Šāda politika nav raksturīga attīstītām tirgus ekonomikām. Šādus lēmumus nosaka politiskā, nevis ekonomiskā loģika. Bet vēlētājus ir vieglāk piesaistīt ar vārdiem – “es paņēmu no bankām desmitiem miljonu”, nevis “es īstenoju nodokļu politiku, kas veicina straujāku ekonomikas izaugsmi ilgākā laikā”.

Tikmēr FM gan viss rit pēc plāna. “Jāsecina, ka solidaritātes iemaksa tiek avansā maksāta tādā apjomā kā līdz šim plānots. Tātad viss noris pēc plāna un ir vairāki solidaritātes iemaksas maksātāji,” saka FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Zaiga Dziļuma. Matemātiski gan tā nesanāk - pērn, pieņemot šo likumu, politiķi teica, ka 2025.gadā plānos šādā veidā iekasēt 93 miljonus eiro, kas būtu 23 miljoni eiro ceturksnī.