Atpūsties neprotam vai nevaram atļauties
Lai kāda tā arī būtu, ir vasara un šis ir atvaļinājuma laiks, kurā atslēgties no darbiem un smelties enerģiju nākamajam periodam. Taču mēs to nemākam vai nevaram atļauties, liecina pētījums.
AUTORS: JĀNIS LASMANIS
Vairums jeb 86 % Latvijas strādājošo atzīst, ka atvaļinājuma laikā atbild uz telefona zvaniem, kas saistīti ar darbu, turklāt 37 % to dara vienmēr, ja kāds zvana, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tikmēr tikai 14 % strādājošo norāda, ka viņi nekad neatbild uz zvaniem, kas saistīti ar darbu.
Gandrīz puse jeb 48 % strādājošo neatslēdz paziņojumus darba e-pastiem vai uzņēmuma iekšējiem čatiem arī atvaļinājuma laikā, tādējādi turpinot saņemt informāciju par darbā notiekošo.
“Darba un privātās dzīves balanss ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai darbinieks būtu produktīvs un sniegtu maksimālu pienesumu uzņēmumu mērķu sasniegšanai. Nenoliedzami ir dažādas krīzes situācijas, kad atvaļinājuma laikā nākas pieslēgties kādam darba jautājumam, tomēr svarīgi ir spēt novilkt robežas un respektēt tās – tas attiecas gan uz pašu darbinieku, gan darba devēju un kolēģiem,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.
Aptaujas dati rāda, ka 33 % strādājošo spēj atslēgties no darba jau pirmajās atvaļinājuma dienās, savukārt 24 % tas izdodas tikai pēc vairākām dienām. 26 % strādājošo norāda, ka viņiem ir grūtības pilnībā atslēgties no darba, bet 17 % pat atzīst, ka to nespēj vispār – viņi turpina risināt ar darbu saistītus jautājumus arī atvaļinājuma laikā. Visbiežāk nespēju atslēgties un pilnvērtīgi atpūsties atzīst tie, kas ieņem vadītāju amatus.
Aptauja sadarbībā ar “Norstat” veikta šī gada jūnijā, aptaujājot 1001 respondentus vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
Arī pērn veikts pētījums liecināja par daudzu mūsu līdzpilsoņu neveselīgu nodošanos darbam.
Pēc "NielsenIQ" 2024.gadā veiktā pētījuma datiem 14% Latvijas, 15% Lietuvas un 9% Igaunijas iedzīvotāju šovasar bija plānojuši strādāt bez atvaļinājuma. Novērots, ka atteikties no atpūtas ir nolēmuši vairāk vīriešu nekā sieviešu. Visizteiktāk šī tendence Latvijā vērojama 20-24 gadus vecu cilvēku vidū, no kuriem siltajā gada sezonā no atvaļinājuma grasās atteikties ceturtā daļa. Salīdzinot pilsētas, visbiežāk strādāt bez atvaļinājuma izvēlējušies iedzīvotāji ārpus Rīgas.
Organizāciju psihologs Reinis Lazda darba devējiem tolaik atgādināja, ka ir svarīgi noskaidrot cēloni darbinieku lēmumam neizmantot atvaļinājumu. “Ir būtiski saprast, kāpēc cilvēks izvēlas atteikties no atvaļinājuma – tā var būt vēlme nopelnīt vairāk, darbinieka vai darba devēja nespēja efektīvi plānot darba uzdevumus vai pat nepārliecinātība par savu vērtību, ja cilvēkam šķiet, ka viņš ir nozīmīgs tikai tad, kad ir darbā,” komentēja psihologs.