Šrēdingera reģistrs
Kompānija “SOAAR” 2020.gada nogalē izstrādāja Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR sistēma), ar kura palīdzību tika nodrošinātas 2021.gada pašvaldību vēlēšanas un 2022.gada Saeimas vēlēšanas. Prokuratūra izmetusi miskastē pierādījumus un apgalvo, ka ETVR neeksistē.
AUTORS: KATRĪNA IĻJINSKA
Bija noslēgušās 14. Saeimas vēlēšanas, saskaitītas balsis un jaunā Saeima sanāca uz pirmo sēdi 2022.gada pirmajā novembrī. Tieši pēc nedēļas ar Iekšējās drošības biroja (IDB) inspektores Kristīnes Kirilovas lēmumu tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, kurā apgalvots, ka uzņēmums SIA “SOAAR”, nav izstrādājis ETVR sistēmu. Kā tad tā - vēlētāju reģistrs, ar kuru divus gadus pēc kārtas vēlēšanu iecirkņu darbinieki reģistrēja atnākušos vēlētājus, pēc prokuratūras domām, nepastāvot. Kaut kāds Šrēdingera reģistrs…
Lai novērtētu procesu, vēlēšanās iesaistītās valsts iestādes pēc vairākiem mēnešiem valsts nolēma pasūtīt neatkarīgu vērtējumu par ETVR sistēmas darbību Saeimas vēlēšanās. Tā, samaksājot 300 tūkstošus eiro, divreiz vairāk, nekā izmaksājusi pati ETVR sistēma, valsts noalgoja auditorkompāniju E&Y un minēto vērtējumu pasūtīja. Seši cilvēki – E&Y partneris Nauris Kļava, E&Y direktore Tehnoloģiju un kiberdrošības jautājumos ar CGEIT, CISM un PRINCE2 sertifikātiem Rudīte Spriņģe, tolaik E&Y IT auditore ar ISTQB testētāja sertifikātu Anete Katrīna Rezevska, E&Y IT auditors un IT arhitekts Mārtiņš Pakulis un vēl divi atbilstības speciālisti – veica auditu un gadu pēc kriminālprocesa uzsākšanas, paziņoja savu verdiktu: ETVR sistēma ir lieliska, proti, no 137 prasībām, kas tika analizētas, 125 faktori pilnībā atbilst prasībām, 2 faktori daļēji atbilst, 10 faktori netika pārbaudīti tehnisko ierobežojumu dēļ. Neatbilst - 0.
Arī Ministru kabinets 2023.gada vidū, atšķirībā no IDB un prokuratūras, ETVR sistēmu atrada un tiesību akta 23-TA-1417 anotācijā aprakstīja, ka ETVR sistēma valstij ir kritiski svarīga un nozīmīga, tās izmantošana Saeimas vēlēšanās ir bijusi sekmīga un turpmāk vēlēšanu organizēšana nav pieļaujama bez ETVR sistēmas. Faktiski ar šo tika pamatota nepieciešamība pārdalīt naudu jaunam, daudz dārgākam iepirkumam. Jāpiebilst, ka bez ETVR sistēmas vēlēšanas nevarētu notikt, tas fiziski nebūtu iespējams.
E& ziņojumā ietvertās 11 lappuses IDB lasīja trīs mēnešus, un nolēma, ka tāds atzinums neiet kopā ar iecerēto krimināllietu. Tāpēc 2024.gada 20.februārī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurore Džena Andersone ar pildspalvu uz atzinuma pirmās lapas uzrakstīja, ka E&Y bija pievienots kādai PMLP atbildei uz prokuratūras pieprasījumu, tomēr neesot attiecināms uz pieprasīto, tāpēc atzinums ir novirzāms uz arhīva lietu.
Šķiet, bez eksperta atzinuma lieta varētu nesanākt, - laikam padomāja IDB un nolēma pasūtīt citu atzinumu. Pie SOAAR tiešā konkurenta SIA “ZZ Dats” darbinieka 25 gadu garumā Edgara Savčenko, kurš, ak, kāda sakritība, nupat bija sācis strādāt Ģenerālprokuratūrā. Savčenko sāka darbu prokuratūrā 2023.gada maijā, liecina ieraksts viņa LinkedIn profilā un arī inspektore uzdevumu uzrakstīt atzinumu viņam deva tajā pat maijā. Savčenko vienpersoniski sagatavoja atzinumu, ka ETVR sistēma neeksistē un tā patiesībā esot cita sistēma - “Balsis”.
Uzziņai : Izgriezumā minētā sistēma Balsis pilda pavisam citas funkcijas, piemēram, biļetenu maketēšanas sistēma, publicitātes portāls utml. ETVR sistēma var strādāt vai nu kopā ar sistēmu “Balsis” vai atsevišķi.
Lieta izskatījās gandrīz vai sakārtota, bet, ak, tavu neražu, izrādās visa nozare ar Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociāciju (LIKTA) priekšgalā piešķīrusi “SOAAR” izstrādātajai sistēmai augstāko novērtējumu IT nozarē - “Platīna peli” vēl pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Nozares balvu vēl it kā varētu noslēpt, taču gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kas iesaistītas sistēmas izstrādes procesā, paslavēja paši sevi un palepojās ar sasniegumu un “Platīna peli” savās mājaslapās.
Laikam ejot, “ballītes vaininieks”, SIA “SOAAR” līdzīpašnieks Renārs Kadžulis vāca pierādījumus: publikācijas, balvas, atzinumus, protokolus, saistītus tiesību aktus, lūdza nopratināt iesaistītos CVK, pašvaldību u.c. darbiniekus, ko iesniedza IDB 2023. gada augustā, novembrī un decembrī, bet, šķiet, tas bija vispār ārpus jebkāda IDB inspektores Kirilovas plāna vai, iespējams, pasūtījuma. Viņa pie šīs sarežģītās lietas acīmredzot strādāja caurām naktīm – kā gan citādi varētu izskaidrot faktu, ka savu lēmumu noraidīt Kadžuļa rakstveida pierādījumus, ko viņš nosūtīja 17.augusta pulksten 23:07, Kirilova jau bija elektroniski parakstījusi nākamās dienas, 18.augusta pulksten 8:44?
Lieta bija savārstīta un izmeklētāja to nodeva prokurorei Dženai Andersonei, kura, izpētot, vai lietā nav palicis nekā lieka, nodeva to tiesai pērn 29.maijā un varēja pārstāt vajāt “SOAAR”. Tomēr nevarētu teikt, ka Šrēdingera reģistrs pārstāja vajāt pašus izmeklētājus - piemēram, trīs mēnešus vēlāk, septembrī, Augstākās tiesas senatore un Centrālās vēlēšanu komisijas locekle Marika Senkāne savā rakstā portālā Delfi atzina, ka, pateicoties ETVR informācijas sistēmai Latvija ir kļuvusi unikāla visā Eiropas Savienībā, jo nevienā citā valstī nav tika modernas un efektīvas informācijas sistēmas vēlēšanu organizēšanai kā Latvijā.